un atkal slīkoņi, kristāla skaidrajā gaismā, stikla pilī, caur kuras sienām tik skaidri var saredzēt tumsu
slīkoņi, aizrīties ar gaismu, saules staros slīkt, mazliet, kaut vai mazdrusciņ lai seko tumsa, kur nogrimt uz brīdi, kaut ēna vai arī
nogulties parkā uz soliņa
izgulēt gaismu
Šajā pavasarī ledus nokusa kā tauku gabali uz ūdens pannas, pīles slīdēja šurpu turpu, vasaras slidotājas, māmiņas ar bērniem baroja tās, kamēr ūdeņi, kā vienmēr, tumši un klusi, tajos nemanāmi nogrima visas manas domas
un mazliet katru pavasari ir bail, ka neuzpeld atkal, ne tās nāriņas ar ūdensrozēm matos un caine cigaretēm ar dūmiem, [...]
Šodien man liekas, man noderētu kāds eņģelis
Bet es zinu, ka parastie mīl tikai tādus kā viņi paši
Dieva eņģeļi, kuri mīl visus bez izņēmuma, savukārt droši vien ir ļoti aizņemti
Un nebūtu jau īsti godīgi lūgties, lai kādu man atsūta, tikai tāpēc, ka man šodien ir skumji, kamēr neesmu izlūdzies, lai [...]
“Agrāk es domāju, ka tā nu dzīvē ir iekārtots, ka reizēm tu skumsti, bet reizēm – priecājies, un tur neko nevar darīt. Bet drīz vien sapratu, ka vienmēr būs kāds, kas par katru varu centīsies tavu medus mucu pieliet pilnu ar melnu žļurgu, un – ja tu to ļausi, drīz vien būsi pavisam nelaimīgs. Jo [...]
…visvairāk gribas palikt atmiņās
Tikai tur draugi un paziņas skatās man garām un neievēro, un zinu, tas laiks vairs nebūs nekad mans
gribās iemājot atmiņās
jau pirms pēdējās reizes,
kad iemājošu tur
Visvairāk es baidos, kad gaisma lēnām sāk izbalēt
Ar katru nākamo reizi aizvien vairāk
Un tā nu es pamazām pārakmeņojos, tikai asaras reizēm izglābj, lai galīgi nepārvērstos par sālsstabu
Un sālskristāli
Noteikti nav nekādi dimanti
Un laiks reiz vilnis nāks un metīs ārā skeletu pie citiem
Es esmu laika upes zivs tas mani tā kā skābe saēd līdz pat asakām
Kapsētas ir laika upes krasti
Ar acīm ēdam tik ilgi, ka vairs nav, ko ēst -
Ar acīm viss apēsts
Ausis izplešam kā tīklus dziesmai, iekrīt tā un vairāk ārā nevar ārā dabūt viņu dziedāt
Iestrēgtst rīklēs gaiss un kādam paliek slikti
Bet klusums
Ko klusums
Atkal
Kārtējo reizi
Apklust…
…un rakstīja viņš par ilgām, kurām tikai debesu kuģi atsaucas
Pārstāj tie kuģot zvaignēs Sapņu tauvām pietauvojas
Un kādu dienu
Paņem tevi līdzi
Tikai putni savām ēnām augstu debesīs paceļas pāri
Log In
Tuvākie pasākumi
- Re-tekstu otrā dzimšanas diena!
- 6 Jūn 13
- Rīga
- Visi pasākumi
- Re-tekstu otrā dzimšanas diena!
Šobrīd aktuālie teksti
- Es baidos teikt, ka mīlu tevi




Vērtējums: 5.00 - Es neesmu zieds




Vērtējums: 5.00 - ***




Vērtējums: 5.00
- Es baidos teikt, ka mīlu tevi
Jaunākie komentāri
- Egita Podniece on Atmiņas aizplūst. Vien laika joprojām trūkst.
- Agnese Līcīte on pirms kļūsim
- anna, kas lasa. on pirms kļūsim
- E.S. on Baltu bērzu mežā…
- Kitija Namniece on dziest neveiklais kino……
- Pats, kas tad cits on dziest neveiklais kino……
- Pats, kas tad cits on Spārnu vēstules
- ALafosel on Manī agrāk bija putni nosaluši
- Mady on Šī nav pamācība mīlestībā.
- ALafosel on ***
Sezonas labākie teksti
- lietotājs




Vērtējums: 5.00 - varbūt




Vērtējums: 5.00 - neraksti




Vērtējums: 5.00 - Saule mana




Vērtējums: 4.00 - -




Vērtējums: 5.00
- lietotājs
Kas ir tiešsaistē
There are no users currently online



