Atvasara

Izskrāpēt acis tiem greizsirdīgiem gubu mākoņiem
Izraut iekšas bez žēlabām
Monologā pret debesi viņa kliedza
Atvasara
Es satveršu tavu vēju aiz biksēm un lietus čemodāniem
Un dūres tev pretī mētāšu
Viņa kliedza
Uzkāpsim saules kokā un spiegsim vējiski un asi
Tā lai tie kurmji sadzird
Tā lai neatkāpjas
Tā lai nav jākliedz
Jo nav jau jēgas pretī stāties tam citādākam
Un tad mutes siet ciet par to
Redz tu esi peonijas zieds mežā
Un es neesmu tā
Neesmu tā
Viņa kliedza
Tā
Ā