Kofeīna diabēts

Dzirdu, kā ciemos šonakt nāk sāpes
ar nosalušām pēdām un
viens litrs piena – diemžēl -
neremdēja manas slāpes.

Manu, ka grīda ir magnētiska
un, šķiet, nomiru tur bada nāvē
kā pele, kas pakārusies
pustukšā ledusskapī.

Vairs nemanīju it neko,
jo tomēr paslēpos siltajos,
(pēc mātes rūpēm smaržojošos)
palagos.

Vēlāk pamodina nedaudz pieskārieni un Mio,
kamēr rīklē vien tabletes ripo.
Bet neko nenožēloju
ar piedauzītu sirdsapziņu,
jo no tavas pastieptās rokas
pārāk ilgi es jau sēžu uz nikotīna.

Skatos, kā uzaust Teikas rīts
ar asarām tik saldām, ka uznāca
diabēts.

Sirds steidz apstāties kā sabojāta lokomotīve
un es lūdzu
“pabīdies par mirkli tālāk, dzīve..”