Oda Latviešiem

Bija reiz vārds pirms daudziem gadiem –
Bez liekulības un meliem skarbiem.
Mīkstās rīta kurpēs tērpies,
Aizgāja klusi baltajā sniegā –
Ticot, cerot un mīlot.

Bija reiz stāsts par ļaudīm kādiem –
Tur mazajā ciemā ielejā,
Kad pārliecības kvēlais glāsts
Darbu mapē kļūdu bijās –
Ticot, cerot un mīlot.

Bija reiz jūras ūdeņi zilie –
Līksmoju viļņus jūrmalas bangās.
Varavīksnē, saules plandās
Rotājas mēness adventes gaidās –
Ticot, cerot un mīlot.

Bija reiz akmens stikla kalnā –
Zelta čūska miltus mala
Uz akmens Gaismas pilī.
Būs tikumību jaunajiem vēstīt –
Ticot, cerot un mīlot.

Bija tā un būs ar gadiem –
Netikušiem ļaudīm lāsti,
Ievainojamai dvēselei glāsti.
„Mēs esam stipri!” vārdiem mācīt,
„Mēs esam gudri! „darbiem rādīt –
Ticot, uzklausot, attīstot, mīlot.