Tavi vārdi

Tavi vārdi nav nosaluši putni, kas metas sildīties pie manis kā vienīgā Mūžīgās Ziemas pārtraucēja
Tie nav cerību vēstneši, kas stāsta par to, kā tevī dzimst prieks, kas vēlas ar mani satikties. Nē, tie ir atteikuma vēstules.
Un rakstu es Mūžīgajam Sargam, kas sargā visas liesmas, kas – silda pasauli, nevis sadedzina, kuras drīkst arī dzīvi aizdedzināt, jo viņā tās iededz gaismu, kurā tik dažādas tumsas var būt, bet pietiek elpot pareizajā virzienā, lai ugunis atkal atnestu rītausmas, dienas un tikpat dažādas – gaismas…
Un es zinu, ka atkal man sāpēs tas, kā nav, kā kaut kas amputēts
[Es klusām NEATĻAUTI pieaudzēju klāt sev, tu no sevis mani nocērt]

Un -
Ar atvērtu krūškurvi dzīvot -
It viss šajos vārtos var ienākt
Un dziedāt savu dziesmu
Mīlestība varētu aizliegt pasaulei klejot
Jo mīlestība ir vienīgā visa – pārtraucēja,
Jo vienkārši dzied par visiem -
Skaļāk…