Aizsargā mani

aizsargā mani no garām skrienošiem lietus putniem
tiem spārni tik asi kā astrotas zāles strēles
un iegriežas sevī pats dārgākais audzētais laiks

es mājās atnākšu parīt
vēl jālido neizdzīvotā stāstā
vēl jāizraksta simt divdesmit deviņas dzērves
ar slaikākām mēlēm kā lapsām
un jāieloka ceļš krūtīs

varbūt taciņā sīkā
zem tumši pamestām debesīm
zvaigznes ierietēs baltas

aizsargā mani
visapkārt skan smalkās rētās
iekārti vēja zvani