es vēlreiz atdodos naktij

cigarešu dūmi.

tie man atgādina tālu bērnību -
tēva izpūstos, baltos dūmus
melnā, aukstā naktī.
zemo, skanošo balsi.

tie man atgādina pagājušos laikus
un brāļa silto apskāvienu,
kad varēju nolikt savu bēdu uz
viņa drošā, varenā pleca.

tie man atgādina piejūras vakarus un
māsas plūstošo balsi, lauku ceļus,
iedrošināšanu un sarunas
ugunskura gaismā.

tie man atgādina manus vienatnes vakarus.
sēdēšanu uz kāpnēm vientuļos pagalmos,
vienatnē vērojot zvaigžņoto nakti.

es aizveru acis un ļaujos.
es aizveru acis un atdodos. naktij.
vēlreiz.