ledus

Tev būs paturēt to, kas mūs sāpina,
man būs atdot to, ko mēs mīlam.
Debess pamale spītīgi krāsojas
tumsas necaurredzamā lietū.
Tu atdosi to, kas mūs vieno,
man būs jāpatur to, kas mūs šķir.
Klusums, rūgtas peļķu šļakatu gleznas,
kā varavīksne mūsu jumtiem liecas pāri.
Mums būs pieņemt un piekļauties spārniem,
ko pelnu krāsā uz ezera virsmas,
šonakt rūpīgi ir zīmējis mēness.