Pilsēta

Aiz mākoņiem spīd piedzērusies saule.
Zem soliņa vēl knapi elpo ubags.
Pie veikala suns bezrūpīgi laiza kaulu,
Turpat, tam blakām, naudu prasa nabags.

Pa ielu saķērušās staigā meitenes.
Un puiši ķircinot tām uzsauc.
No klostera barā soļo mūķenes.
Un sevi tās par Dieva sūtņiem nosauc.

Šai pilsētā nav nedz Dieva, nedz ar Velna,
Nepazīst šeit tikumību, pat ne kaunu.
Mātes vietā te ir izklaides un nauda
Un par svarīgu te uztver tikai baudu.

Divkosīgie veikalā, tur rindā stāv pie letes
Pircēji tur smaida, pārdevēji – atzinību gaida.
Vienaldzīgie klusi cilā olu bretes,
Citi stāv pie loga, santīmus pret latiem maina.

Bet pilsēta ir laimīga,
No viņiem negaida ne apzinību, ne smaidu,
Arī atmosfēra te ir pietiekami mainīga.
Šodien gribas doties turp. Ko gan es vēl gaidu?