Divas puses

Tai pusē pļavai,Tu nemanīts
klausies,kā klusē daba
un kliedz.
Rit skaļas dienas,dun zvani
tālēs aiz kalna.

Tai pusē pļavai pie ūdens,
ko sadala laipa
uz pusēm pa daļām.
Tu brīnies-
zem laipas tas atkal
saplūst vienuviet

Dūc bites ziedos,
taureņi čukstus
no tām
laimes kausus pilnus lej.
Tu zini jau atkal,
grieze dziedās,
sašķels bišu
zumēšanu pa taktīm,
bet vienuviet.

Nav sirdī Tavā
un manā
vairs dziesma,ko klusējot
atklājām
un kliedzot noslēpām,
šai pusē
pļavai.