Sarkasma sejā

Ilgi smējos kad apnika skumt.
Tad atkal saskumu ar ironijas zīmētām sejas līnijām. Tās dzēsu un glāstīju, cerēju iztaisnot, bet sarkasms uzsita labu spēli, precīzāk, darījumu ar metāla kniedēm.
Ironija vieglītēm atlaidās, uz brīdi seja kā seja ar smaidu un rožainu piesitienu. Bet ko tur daudz, kāds iespurdzās, un kārtējā sarkasmā savilkās mute. Kreisais kaktiņš nedaudz uz augšu, un acis iemirdzas.
Paliec nu mierā. Vai nebūs gana aukliņas raut? Pati iepīsies tajās.
Atkal sarkastisks smaids.
Labi. Pacietīšu. Vismaz tev piestāv labāk nekā cietēja poza.