Gājputni (beigt)putni




(8 vērtējumi, vidēji: 3.25)Miruši putni,
Pār galvu aizlaižas.
Ieeju atmiņās,
Un drūmi nopūšos.
Tava seja saules apgaismota izgaismojas manā acu priekšā pat aizverot acis es tevi redzu. Es tevi nevaru neredzēt.
Es metu beigtos,
Putnus gaisā,
Lai tie dotos,
Uz dienvidiem.
Taču nokrīt tie visi zemē.
Log In
Tuvākie pasākumi
- Re-tekstu otrā dzimšanas diena!
- 6 Jūn 13
- Rīga
- Visi pasākumi
- Re-tekstu otrā dzimšanas diena!
Šobrīd aktuālie teksti
- Liepājas Meitenei




Vērtējums: 4.00 - ***




Vērtējums: 3.00 - un atkal slīkoņi




Vērtējums: 3.00 - ***




Vērtējums: 3.00
- Liepājas Meitenei
Jaunākie komentāri
- Egita Podniece on Atmiņas aizplūst. Vien laika joprojām trūkst.
- Agnese Līcīte on pirms kļūsim
- anna, kas lasa. on pirms kļūsim
- E.S. on Baltu bērzu mežā…
- Kitija Namniece on dziest neveiklais kino……
- Pats, kas tad cits on dziest neveiklais kino……
- Pats, kas tad cits on Spārnu vēstules
- ALafosel on Manī agrāk bija putni nosaluši
- Mady on Šī nav pamācība mīlestībā.
- ALafosel on ***
Sezonas labākie teksti
- lietotājs




Vērtējums: 5.00 - varbūt




Vērtējums: 5.00 - neraksti




Vērtējums: 5.00 - Saule mana




Vērtējums: 4.00 - -




Vērtējums: 5.00
- lietotājs
Kas ir tiešsaistē
There are no users currently online






Nezinu… gaidīju no tevis ko labāku… varbūt tāpēc, ka šonakt redzēju tevi sapnī… nejautā kāpēc??? man nav ne jausmas, bet tas bija interesants sapnis, izstāstīt grūti lai gan pamodos piecos, lai viņu atcerētos… no sākuma iegāju tavā mājā, klaiņoju pa gaiteņiem zinot uz kuru pusi iet, mana atrašanās tur visiem likās pašsaprotama, nezinu, man arī… tu vēl gulēji, kad iegāju tavā istabā… sarunas- vairs neatceros par ko, bet ievilkās visa rīta garumā… aptumsums… tad mēs bijām jau pie manis… dejojām tupus – smieklīgi, vai ne??? bet tā bija interesanta deja, lai gan tupus, bet ļoti gracioza… atceros, ka kaut kur pavīdēja arī tavs tēvs, neatceros-kādā sakarā… mana ģimene devās kaut kur prom, un bija jau vēls, jo kāds ienāca, lai pajautātu, vai tevi nevajag aizvest mājās, mēs saskatījāmies mēģinot saprast kā rīkoties un tad es pamodos… nevarēju šo sapni izmest no galvas, kamēr neizstāstīju… ak jā-vai nu tava vai mana māja bija ļoti interesanta, atkal nezinu kāpēc, tikai atceros ka kaut kur pavīdēja milzīga stiklota veranda, kurā arī pavadījām kādu laiku sarunājoties… :D
Varbūt es vienkārši nespēju noķert šī dzejoļa kaut kādu ideju, bet vai tāda tur vispār bija, vai arī tu pierakstīji pēkšņi iekritušus vārdus prātā, nedomājot par to nozimi???
Nu, šis ir tapis kādu laiciņu atpakaļ, un jā viņš ir mazliet tāds nesaprotams, viegli randomīgs, taču kaut kas man viņā patīk. Mūžīgā problēma ar to ka tava attieksme pret dzejoli pilnīgi un galīgi nav vienmēr vienāda ar jebkura cita attieksmi. :)
vieglais randomīgums ir labs. vispār šitais ir labs.