Inga Pizāne
černobiļas bērns
(30 vērtējumi, vidēji: 4.77)
Loading ...es esmu izaugusi no rūtiņām un līnijām,
kopš pirmās klases es par baltu lapu cīnījos,
es esmu izaugusi no paslēpēm,
jo mazi bērni mani vairs nemeklē,
es vairs nedzīvoju ķeksīša pēc -
tu to izvilki kā skabargu no manis;
es esmu černobiļas bērns -
ne īsti gribēts, bet tomēr izauklēts,
es esmu izaugusi no klases vakariem,
šai pasaulē tagad dejo ar virtuāliem partneriem,
es esmu izaugusi no svešu cilvēku diktātiem,
un varbūt mazliet arī no tevis…
es patveru divdesmit vienu gadsimtu sevī.
Ja tev patīk šis darbs pastāsti to citiem
4 Atbildes černobiļas bērns
Leave a Reply
Re-Tekstu draugi:
Šobrīd aktuālie teksti
- Liepājas Meitenei
Vērtējums: 4.00 - *** Vērtējums: 3.00
- un atkal slīkoņi Vērtējums: 3.00
- *** Vērtējums: 3.00
- Liepājas Meitenei
Sezonas labākie teksti
- varbūt Vērtējums: 5.00
- neraksti Vērtējums: 5.00
- Saule mana Vērtējums: 4.00
- - Vērtējums: 5.00
- lietotājs Vērtējums: 5.00
- varbūt
Patīkami lasīt, radīja to īstās dzejas kņudoņu pakrūtē un arī lika aizdomāties. Paldies!
Baigi labais dzejolis, tiešām tā baisi paliek! Ir jūtama atmosfēra.
Varbūt esmu vecmodīgs, bet man tomēr liekas, ka Černobiļa ragscās ar lielo burtu ;)
Taisnība par Černobiļu. Manā gadījumā Černobiļa ir vairāk kā tēlains apzīmējums un daļa no literārā tēla, tāpēc nedaudz atkāpos no normas.